Pašapziņas meklēšana. Joga.

Joga, teorijā un praksē izmanto kā kreiso un labo smadzeņu attīstīšanu, tas iet roku rokā ar runāt prasmi un fizisko stāvokli. Pētījums (svâdhyâya) patiesībā ir svarīgākais aspekts daudzu nozaru un skolām par jogu. Tas ir vēl viens veids kādā jogas līdzsvaro un parāda sevi.

Ja jūs vēlaties zināt, tas šī ir īstā vieta. Vēsture nodrošina zināšanas un nozīmi, joga nav izņēmums šim noteikumam. Ja jums patīk vēsture, jums patiks turpmākais. Daudzi no faktiem un idejām par šeit izklāstīto vēl nav atraduši savu ceļu uz mācību grāmatām. Mēs jums sniegsim progresīvas zināšanas šajā jomā. Ja neesat vēstures visziņi, tad tas ir labi, jo var likties interesanti.

Jogas izcelsme.

Neskatoties uz vairāk nekā gadsimtiem ilgu pētniecību, mēs joprojām nezinām kāda ir jogas izcelsme. Mēs zinām tikai to ka izcelsmes valsts ir Indija, pirms 5000 vai vairāk gadiem sākās šī nu jau modernā joga. Vēl nesen daudzi Rietumu zinātnieki domāja, ka Joga ir cēlusies daudz vēlāk, varbūt ap 500 gadu Britu Kolumbijā, kas ir laiks kad Gautama Buda dibinātāja budismu. Bet tad,  1920. sākumā, arheologi pārsteidza pasauli ar tā saukto Indas civilizācijas-kultūras celšano. Tā bija faktiski lielākā civilizācija senatnē. Ar ekskavatoru palīdzību bija atrodami attēli un gravējumi uz ziepakmens, tie stipri līdzinājās yogas veidiem kā mēs to pazīstam šobrīd. Daudzi citi atradumi liecina par apbrīnojamo nepārtrauktību starp šīs civilizācijas, un vēlāk hindu sabiedrību un kultūru.

Joga un Indas sarasvati civilizācija.

Joga ir darbība ko izmantoja ļoti bieži, lai ne tikai relaksētos bet baudītu mieru, kas bija ļoti nepieciešams senajā pasaulē. Padomā par to! Kā jogas praktiķis es jums stāstu ka tā ir daļa no senās un godīguma pilnās tradīcijas, kas padara arī pēcnācējus uz šīs civilizācijas ar veselīgu sirdi un dvēseli. Daudzi no izgudrojumiem, ieskaitot Šumeru, likumīgi pieder Indas-Sarasvatī civilizācijai, kas veidojusies no kultūras tradīcijām, un ir uzticami  datēta atpakaļ uz septīto tūkstošgades Britu Kolumbiju. Savukārt, te tas radīja lielu reliģisko un kultūras tradīciju – hinduismu, bet netieši arī budismu un Džainismu.

Indijas civilizācija, var apgalvot to ka tā ir vecākā un ilgstoši pastāvošākā civilizācija pasaulē. Mūsdienās to aizēno tās krāšņā pagātne un mēs varam mācīties no tā. Jogas praktiķi jo īpaši var gūt labumus no Indijas ieilgušajiem eksperimentiem ar dzīvību, jo īpaši tās pētījumui par noslēpumiem kas atrodas katra cilvēka prātā. Indijas civilizācija ir rādījusi lieliskus, filozofiskus un garīgu ģēnijus.

Lielie jautājumi.

Tradicionālās jogas mērķis ir nodrošināt ticamas atbildes uz šādiem, dziļiem jautājumiem, piemēram, kā: “Kas es esmu?”, “No kurienes es nāku?”, “Kurp es varu iet ?,” un “Kas man jādara?” Šāda veida jautājumus agrāk vai vēlāk mēs visi galu galā jautājam sev. Vai vismaz, mums jau ir mūsu pašu netiešas atbildes uz šiem jautājumiem, bet apzināti formulēt tos nevaram. Dziļi sirdī mēs visi esam filozofi, jo mums visiem ir nepieciešams izzināt dzīves jēgu. Mēs ātri sākam to apjaust kas pazaudējam kādu ļoti tuvu cilvēku.

Joga nav čempionāts, tumšas noskaņas, bet tas noteikti ir par labu informētību visās tās formās, ieskaitot pašapziņu. Ja mums ir zināsānas par to, tad mēs varam darboties daudz aktīvāk un labāk šai saulē. Vismaz mūsu pašizziņa dos mums iespēju veikt apzinātu un labāku izvēli.

Jogas vēsture.

Es varu sniegt šeit tikai mazu ieskici, un, ja jūs vēlaties iegūt dziļākas zināšanas par jogas vēsturi, iesakām Jums izpētīt grāmatu ”Joga tradīcija”. Tas ir visplašākais, vēsturiskais pārskats kas pieejams jebkurās bibliotekās.

Jogas vēsturē ērti un vienkārši var iedalīt šādās četrās plašās kategorijās:

Vēdiskā Joga
Preklasiskā Joga
Klasiskā Joga
Postklasiskā Joga

Vēdiskā joga.

Vārds Veda nozīmē “zināšanas”.
Līdz šim vēdisko joga varētu saukt par ideju upuri kas savieno materiālo pasauli ar neredzamo pasauli. Lai veiktu augstos rituālus, tad upurējamos koncentrēja prātus uz ilgu laiku. Vēdu joga rotā “vīziju” vai pieredzi par pārpasaulīgo realitāti. Lielisko Vēdu jogas
meistaru sauca par “gaišreģi” -Rishi.Vēdu jogas gaišreģi iedvesmo vēl šodien.

Pre-klasiskā Joga.

Šī kategorija aptver ļoti plašu periodu aptuveni 2000 gadus līdz 2.gs.p.m.ē. Pre-klasiskā joga nāk dažādās formās un izpausmēs. Agrākā izpausme joprojām ir cieši saistīts ar Vēdu ziedošanas kultūru. Joga izklāsta slēpto mācību par galīgo vienotību visām lietām. Ir izklāstīts vairāk nekā 200 rakstos. Šos darbus var salīdzināt ar Jauno vai Veco Derību, bet tajā pašā laikā pārsniedz to.

Viens no ievērojamākajiem jogas Svētajiem Rakstiem ir Bhagavad-gīta ( “Kunga Song”), no kuriem sociālais reformators Mahatma Gandijs ir teicis sekojošo:


Kad vilšanās staro man sejā, pats es redzu ne vienu pašu gaismas starukas palīdzētu, es dodos atpakaļ uz Bhagavadu-Gita. Es skaitu dzejoļus šeit un dzejoļus tur, tad es uzreiz sāku smaidīt,bet vidū milzīgs traģēdijas, mana dzīve ir pilna ar traģēdijām, viņi ir atstājuši nekādas redzamas, ne neizdzēšamas rētas uz manas ādas. (Young Indija, 1925, 1078-1079 lpp.)

Pre-klasiskā joga ietver arī daudzās skolās Indijā ar mērķi panākt dziļu meditāciju, sasaistīt ķermeni un prātus.

Klasiskā joga.

Šis apzīmējums attiecas uz astoņiem jogas veidiem. Šis sastāv no nepilniem 200 aforiskiem paziņojumiem, kas ir komentējams atkal un atkal- cauri gadsimtiem. Agrāk vai vēlāk visi nopietnie joga studenti iepazīt šo darbu, un saķeras ar kodolīgiem paziņojumiem.

Post-klasiskā joga.

Atkal ļoti visaptveroša kategorija. Atšķirībā no klasiskās jogas post-klasikā joga apstiprina galīgo vienotību. Tas ir galvenais no Vēdanta, filozofiskās sistēmas, un ir balstīta uz mācībām Upanišadā.

Dažus gadsimtus pēc Patandžali, attīstībā joga veica interesantus pagriezienus. Tagad daži jogas cienītāji sākuši zondēt slēpto potenciālu organismā. Iepriekšējās paaudzes jogu nebija pievērsis īpašu uzmanību ķermenim. Sākumā tas bija tendēts uz prātu pēctam visai pārliecinoši uz ķermeni un fizisko stāvokli.

Modernā joga.

Mūsdienu jogas vēsture ir plaši uzskatīta ka sākums tajā meklējams ar Parlamenta Reliģiju kas notika Čikāgā 1893 .gadā. Pirms Vivekānanda dažas citas jogas meistari bija šķērsojuši okeānu lai sameklētu Eiropu, taču to ietekme palika pie vietējiem un izgaistoša. Modernā joga ir plaši izmantota sportā, tā ietver sevī fizisku un garīgu attītību. Uz paklājiņiem gorās pat Čikāgas Bulls sportisti. Kā minēts iepriekš, plašāku informāciju atradīsiet grāmatās.